Vēsture un leģendas
Alveja (latīņu val. - aloe barbadensis miller) ir viens no vissenāk zināmajiem augiem, kuram piemīt spēcīgas medicīniskas īpašības un tā vēsturiskais pielietojums ir aizsācies jau senos laikos. Alveja – savu ārstniecisko īpašību dēļ ir dēvēta arī par „augs – dabas brīnums” kā arī tika asociēta ar mītiem, medicīnu un ādas kopšanu jau kopš pirms Bībeles laikiem daudzās kultūrās, sākot ar Persiju un Ēģipti Tuvajos austrumos, beidzot ar Grieķiju un Itāliju – Eiropā. Alvejas lapu mīkstais gēls, pateicoties tā terapeitiskajām un dziedējošām īpašībām, plaši tika pielietots, lai dziedētu apdegumus un brūces jau gadsimtiem ilgi. Vissenāk zināmie dati par šī brīnumainā auga izmantošanu ir datēti Šumeru rakstos (Sumerian tablet) 2100 gadu pirms Kristus. Jaunās Derības atsaucēs ir minēts fakts, ka šis brīnumaugs kopā ar mirrēm, tika izmantots Kristus ķermeņa balzamēšanai.
Alveja ir minēta Ēģiptes senajos rakstos par medicīnu un augiem ( angļu val. - Papyrus Ebers) jau ļoti sen – apmēram 1500 gadus pirms Kristus dzimšanas. Šajos rakstos ir fiksētas 12 formulas šī brīnumainā auga un citu sastāvdaļu apvienošanai, lai iegūtu zāles, kas dziedē gan iekšēji, gan ārēji. Alveja bija Ēģiptes karalieņu – Kleopatras un Nefertitas skaistuma noslēpuma pamats. Kleopatra šo augu dēvēja par „jaunības strūklaku” un izmantoja kā efektīvu līdzekli, lai pasargātu savu ādu no saules nelabvēlīgās ietekmes. Briljanta spīdums skaistās Kleopatras acīs bija pateicoties tam, ka viņa lietoja no alvejas gēla pagatavotu toniku. Arī Nefertitas ādas skaistuma noslēpums ir saistīts ar šo augu, jo viņa regulāri relaksējās vannā, kurai pievienots alvejas mīkstums. Leģenda stāsta, ka Ēģiptes faraons un viņa karaliskā ģimene šo augu audzēja savā dārzā un piešķīra tam reliģisku nozīmi. Turklāt, senie ēģiptieši ticēja, ka alveja ir „nemirstības augs” un aromātisko maisījumu, ko ieguva apvienojot alveju ar mirrēm, izmantoja balzamēšanā. Alveja, iestādīta ceļa malās Karaļa ielejā, pavadīja faraonu viņa ceļojumu laikā. Kad augam uzziedēja ziedi, tas kalpoja par zīmi, ka faraons ir sasniedzis mūžību.
Alveju plaši izmantoja arī grieķu un romiešu ārsti. Hipokrāts vienā no saviem pierakstiem atzina alvejas dziedējošās īpašības. Grieķu ārsts Dioskorīds (Dioscorides), ar lielu entuziasmu, savā darbā „Grieķijas augi” apraksta dziedējošās alvejas labās īpašības: Alvejas mīkstuma gēls tīra gremošanas sistēmu, nomierina sausu un iekaisušu ādu, cīnās pret matu izkrišanu, dziedē brūces un apdegumus, kā arī samazina zobu un smaganu sāpes. Leģendas vēsta arī to, ka Aleksandrs Lielais, sava padomdevēja – Aristoteļa pārliecināts, Sokotras salas ( Socotra), kura atradās Indijas okeānā, ieņemšanas laikā, kļuva slavens ar alvejas augu piegādi saviem karavīriem, lai dziedētu to brūces. Tas notika Pūniešu karu (Punic wars) laikā, kad romieši atklāja alvejas pārsteidzošās dziednieciskās īpašības. No tā laika, šis brīnumaugs kļuva par nopietnu sastāvdaļu romiešu medicīnā un to plaši izmantoja arī tādi slaveni ārsti kā Plīnijs Vecākais (Pliny the Elder) un Galēns (Galen). Vēsturnieki atklāja, ka alveju tajā laikā izmantoja arī Ķīnas un Indijas kultūras.
Alveja ķermeņa kopšanā
Auga labās īpašības
Alveja ir sukulentu dzimtas augs, tuvu atgādinot kaktusu. Alvejas gļotveidīgais gēls, iegūts no lapu iekšpuses, satur 99,3% ūdens un atlikušajos 0,7%, augs ir bagāts ar polisaharīdiem, enzīmiem, vitamīniem, minerāliem un aminoskābēm. Alvejas gēls mitrina, mīkstina, nomierina un atjauno. Tas ir lielisks ārīgai lietošana, to tā pH ir līdzīgs cilvēka pH līmenim (nedaudz skābs). Alvejas gēls ir lielisks līdzeklis, lai aizsargātu un uzturētu veselības un ādas izskatu, nodrošinot dabīgu šūnu atjaunošanos. Neskaitāmi zinātniskie pētījumi pierāda šī brīnumauga efektivitāti lietojot to pie dažādām kaitēm, kā apdegumi, t. sk., saules, rētām un citiem ādas bojājumiem.
Alvejas gēls ir intensīvi mitrinošs, tas nodrošina ūdens balansu ārējā epidermas slānī un ādas virskārtas lipīdiem, tieši šo iemeslu dēļ, tas ir ieteicams sausas, dehidratētas un novecojošas ādas kopšanā. Alvejas mīkstuma lietošana ādas kopšanā samazina grumbu veidošanos, pateicoties tā spējai iekļūt dziļi ādā un stimulēt tajā esošos fibroplastus, kuri, savukārt, producē kolagēnu un elastīnu. Alveja iedarbojas uz ādas atmirušajām šūnām, stimulē to atbrīvošanos no tās virskārtas, padarot to gludu, elastīgu, dabīgi starojošu, kā arī piešķir tai nevainojamu tekstūru.
Alveja ir plaši pazīstama kā lielisks dabīgais saules aizsarglīdzeklis, pateicoties tās spējai atjaunot un nomierināt pēc saules negatīvās ietekmes. Tās mīkstums palielina ādas imunitātes līmeni, tādā veidā palielinot aizsardzību pret UV stariem un nodrošinot aizsardzību pret graujošo UVB staru radiāciju, kā arī samazinot ādas eritēmas iespējamību un apsārtuma rašanos. Šī brīnumainā auga gēls veicina galvas ādas barošanu un mitrināšanu, nodrošinot veselīgus matus un ir īpaši rekomendējams pie tādām ādas problēmām kā – matu izkrišana un seboreja – veicinot matu folikulu atjaunošanos. Alvejas antiseptiskās īpašības palīdz arī pie mutes dobuma veselības uzturēšanas, veicinot veselīgas smaganas, nomierina un attīra iekaisušu kaklu, kā arī uzlabo vispārējo zobu un mutes stāvokli. Zobārsti to bieži lieto, lai mazinātu smaganu tūsku un iekaisumu.