Otto roze - visu ziedu karaliene

Rosa Damascena

Vēsture un leģendas
 

Rožu eļļa ir atstājusi neizdzēšamas pēdas eļļu esenču vēsturē. Šī smaržīgā, aromātiskā eļļa tiek lietota kosmētikā, parfimērijā un medicīnā jau paaudzēm ilgi. Rozēm, kā kultūraugam ir aizsākums senajā Persijā vairāk nekā 3000 gadu atpakaļ. Ticot leģendai, Aleksandra lielā karotāji, atgriezušies no karagājiena Kašanas reģiona Persijā un Damaskā, bijuši pirmie, kas atveda rozes uz Trāķiju. Pat senos laikos rozēm bija plašs pielietojums medicīnā.  Ēģiptieši, grieķi un romieši tās pielietoja, lai ārstētu galvassāpes, oftamoloģiskas saslimšanas un ievainojumus, kas slikti dzija. Rozes tikušas izmantotas pārtikā, ko romieši un grieķi cēluši svētku galdā, viņi kaisīja ar rožlapām grīdas un peldināja tās strūklakās, jo ticēja, ka tām piemīt afrodiziakālas spējas. Par visu ziedu „karalienēm” tās nosauca dzejnieks Sappo. Roze izmantota kosmētiskiem nolūkiem, lai radītu balzāmu un parfīmus, ādas uzmundrināšanai, iesmaržināšanai, kā arī ķermeņa atsvaidzināšanai. Leģendārais dzejnieks un filozofs Homērs aprakstījis, kā dieviete Afrodīte ieziedusi Hektora līķi ar rožu eļļu. Grieķu fiziķis un farmacetologs Dioskorīds, savās grāmatās pieminējis tādu produktu, kā „Rodiums”, no grieķu „Rodon”, kas nozīmē roze. Senie ēģiptieši ieguva rožu eļļu, izmantojot taukus, šo tehnoloģiju sauc par „enfleurage”. Šajā procesā notiek ziedkopu iemīcīšana dzīvnieku taukos ar kājām, līdz to parfīmi tur paliek. Vēlāk no šiem taukiem tika izgatavotas ziedes un koncentrētas eļļas, kuras lietoja gan medicīnā, gan kosmētikā, kā arī dažādu mikstūru veidošanai.

Roze vienmēr ir bijusi mīlas, jaunības un skaistuma simbols un tās burvīgā smarža tikusi dievināta kopš senseniem laikiem.  Sena romiešu leģenda vēsta, ka patiesais nosaukums „roze” un tās sarkanā krāsa radies no dievietēm Diānas un Venēras. Medību un mēness dievietei Diānai bijusi daiļa priesteriene vārdā Rozālija, kura iemīlējusies jauneklī vārdā Semedors. Mīla bijusi tik spēcīga, ka viņa nolēma apprecēt Semedoru un pamest dievieti. Nikna par savas priesterienes neuzticību, Diana cauršāvusi viņu ar bultu. Vietā, kur trāpījusi bulta, izšāvies baltu, smaržīgu pilienu mākonis. Šos pilienus, par godu Rozālijai, nodēvēja par „rozēm”. Kāda cita leģenda vēsta, ka roze iekrāsojusies sarkanā krāsā, jo bēgot no sava saniknotā vīra Marsa, mīlas dieviete Venēra, saskrāpējusies pret rozes stiebra dzeloni.

Derīgās īpašības
 

Otto Rozes esences ir vienas no visdārgākajām, iegūtas ļoti rūpīgā destilēšanas procesā no Bulgāru un Damaskas rozēm. Unikāli destilētā Otto rozes eļļa ir absolūti tīra un vērtīga, un,  lai iegūtu 1 kg eļļas, nepieciešams 4000 kg ziedu. Tiekot pielietota gan kā tīra smaržviela, gan kā aromterapijas sastāvdaļa, dēļ savām brīnišķīgajām dziedējošām un skaistuma vairojošām īpašībām, roze ir un, iespējams, būs, pasaulē visvairāk kultivētais augs. Tās izsmalcinātais aromāts un dermatoloģiskās īpašības padara to par neaizvietojamu komponentu parfimērijā un ādas kopšanā. Paaudzēm ilgi, roze ir saistīta ar sievietes skaistumu.

Delikātās un trauslās Otto rozes molekulas, ieelpojot vai, kā savādāk nokļūstot cilvēka organismā, izplūst cauri visam ķermenim, uzlādējot un harmonizējot katru tā šūnu. Tiek uzskatīts, ka panaceja ar tonizējošām un atslābinošām īpašībām, rada ķermeņa labsajūtu un iekšēju relaksāciju. Tāpat tiek uzskatīts, ka rozei ir afrodiziakālas, antidepresīvas, un antiseptiskas īpašības. Tai ir ļoti sarežģīts ķīmiskais sastāvs ar vairāk nekā 300 vielām, taču galvenās no tām ir citrolenols, geraniols, nerols, farnezols, sterpotēns, kā arī ir noteiktas tādas vielas kā, linalols, fenilacetaldehīds, citrusa oksīds, metileugenoloksīds, eugenoloksīds un rozes oksīds. Citrolenols ir spēcīgs antioksidants, kuru plaši lieto aromterapijā un palīdz pret posttraumatisko sindromu. Geraniolam un eugenolam piemīt antiseptiskas īpašības un tas tiek lietots brūču ārstēšanas procesā.
 

Otto rozei piemīt neskaitāmi daudz labo īpašību ādas košanā, tā lieliski stimulē un uzmundrina to, padarot tās izskatu jaunāku un piešķirot dabisku, veselīgu toni. Tai piemīt nenovērtējamas mitrinošās īpašības, kas mazina ādas sausumu un atūdeņošanos, tā ir lieliski piemērota visiem ādas tipiem, īpaši sausai un jutīgai, kā arī dažādu iekaisumu kairinātai ādai. Otto rozes eļļā esošie antioksidanti pasargā ādu no kaitīgās saules ietekmes un oksidatīvā šūnu stresa, palēninot ādas novecošanās procesus. Tai piemīt dziedējošas īpašības, kas paātrina audu reģenerāciju un samazina rētaudu veidošanos. Ārstnieciskās īpašības šai rozei piemīt dēļ tās sastāvā esošajiem dabīgajiem terpentīniem (Citrolenola un Geraniola). Rožu eļļa labvēlīgi iedarbojas uz ādas virskārtā esošajiem kapilāriem, novēršot ādas apsārtumu, nodrošinot vienmērīgu toni un veicinot veselīgu tās izskatu. Šis efekts tiek panākts pateicoties sastāvā esošajam farnezolam.