Granātābols

Senais auglis granātābols
 

Vēsture un leģendas
Granātābols (lat- Purnica Granatum) ir ar mistiku apvīts, unikāls auglis, kuru plaši pielieto pārtikā, kosmētikā un medicīnā jau tūkstošiem gadu. Šis auglis ir viens no senākajiem ārstniecības līdzekļiem, kurš zināms cilvēcei. Granātābols ir neatņemama daļa kultūrām, kuras apdzīvo teritorijas no Irānas līdz Himalajiem Ziemeļindijā un tiek kultivēts gadsimtiem ilgi Vidusjūras, Āzijas, Āfrikas un Eiropas reģionos. Kopš neatminamiem laikiem, mirdzošās, dārgakmeņiem līdzīgās granātābola sēklas tiek augsti novērtētas dēļ to apbrīnojamām spējām un pielietotas, lai uzlabotu veselību, labsajūtu un atjaunotu dabisko skaistumu.

Senajā Ēģiptē granātābols simbolizēja drošu ceļu uz aizkapa dzīvi un tā fragmenti tika atrasti faraona Tutanhamona sarkofāgā. Šis auglis tika kultivēts senajā Ēģiptē vēl pirms Mozus laikā un ēģiptieši to izmantoja kosmētiskiem nolūkiem. Hipokrāts raksturoja granātābola medicīniskās īpašības, kā arī grieķu fiziķi tā sulu izmantoja kā līdzekli pret daudzām kaitēm. Senie grieķi, romieši, kā arī ķīnieši, indieši un tuvo austrumu tautas zināja šī augļa dzīvinošās īpašības un ticēja, ka tas spēj aizkavēt novecošanu. Ir mīts, ka Trojas Helēna lietoja granātābolu, lai padarītu tvirtāku ādu un uzlabotu savu dabisko skaistumu. Romieši lietoja granātābola sulu kopā ar kampareļļu un krustnagliņu ekstraktu.

Grieķu mitoloģija
Granātābols ir nozīmīgs simbols daudzās kultūrās. Grieķu mitoloģijā par Persefoni stāsta, ka vienu dienu lasot ziedus, viņas priekšā pavērās zeme un pazemes dievs Plūtons sagūstīja viņu un novilka savā karaļvalstī. Persefone apēda 4 granātābola sēklas tā radot laulības nešķiramības simbolu un tādējādi sasaistīja sevi ar Plūtonu. Nespējot pārdzīvot nošķirtību no meitas, Ceresa, auglības un pārpilnības  dieviete, aizliedza zemei nest augļus līdz viņas meita atkal taps brīva. Tad iejaucās Zevs un piedāvāja kompromisu - Persefone dzīvos ar Plūtonu  četrus mēnešus  katru gadu un pārējos astoņus ar Ceresu. Šis stāsts ir kā alegorija, kas simbolizē veģetācijas  augšanas ciklu un reģenerāciju, ziema ir laiks kad Perefone ir pazemē ar Plūtonu un pavasaris simbolizē viņas atgriešanos pie Ceresas. Mīts vēl vēsta, ka sula no granātābola ir Dionīsa asinis. Afrodīte, mīlas dieviete, izlēja tās zemē.

Granātābols ķermeņa kopšanā
 

Derīgās īpašības
Granātābols, sarkanais zelts, satur spēcīgu antioksidantu polifenolu ( ellagic un punicic skābes), tanīnus, konjunktīvās taukskābes, anticianīdus, alkaloīdus, dabīgos fitoestrogēnus, aminoskābju esences, minerālus un vitamīnus A, C, un E. Tā noderīgās un brīnumainās īpašības ir svarīgas labai vispārējai un ādas veselībai,  tās nodrošina ādas slāņu un šūnu atjaunošanos, izlīdzina un mitrina, kā arī ārstē dažādus ādas kairinājumus. Tas padara ādu un matus noturīgus pret UV starojumu un neitralizē oksīdus, kas saskarē ar šo starojumu rada ādas bojājumus un veido aizsardzību pret UVA un UVB starojumu. Granātābolu ekstrakts aizsargā pret UV starojuma iespaidā radušos ādas pigmentāciju.

Galvenokārt granātābola uzdevums ir uzlabot ādas veselību dažādos veidos. Tiek lēsts, ka granātābols palīdz uzlabot ādas atjaunošanās spējas vissvarīgākajos slāņos, epidermā un dermā. Klīniskie izmeklējumi apstiprina šo apgalvojumu. Keratinocīta proliferations stimulē dabīgo ādas struktūras atjaunošanas procesu, stiprinot epidermu, tāpat barojot fibrošūnas ādas dermā, kas atjauno ādas elastīgumu un gludumu. Tālākie pētījumi uzrāda, ka granātābols novērš ūdens zudumu no šūnām un palīdz ādai uzturēt tās dabīgo mitrumu. Tas dabīgi izdala divus enzīmus, kas palīdz aizsargāt ādu pret ārējiem faktoriem, kuri veicina tās novecošanu. Granātābolam tāpat piemīt antiseptiskas īpašības un to izmanto zobu higiēnai, aizsargājot mutes gļotādu, smaganas un zobus.